es vienkārši dzīvoju citā laika dimensijā. tieši tādēļ man ir graujoša laika izjūta - hronoloģisko laiku es nejūtu ne mazākajā mērā, parasti nezinu, kāda nedēļas diena ir tieši tobrīd, datumu varu izskaitļot tikai veicot rituālas saskaitīšanas darbības attiecībā pret kādu faktu/notikumu. labi, ka mēnešu nomaiņu pamanu puslīdz laicīgi
šodien secināju, ka tas ir lipīgi - pat kompis mājās atpaliek par vismaz 5 minūtēm, nemaz nerunājot par mob.tel. pulksteni, kurš vismaz reizi divos menešos ir jasaskaņo ar pareizo laiku. rokaspulksteni es nenēsāju, jo tie dikti ātri nojūdzas
nu kā lai viens cilvēks kļūst punktuāls?!
mīļa, man ir gluži tāpat un tas mani ir iedzinis laika paranojā, līdz ar to varu teikt - ir neforši!