Sēžu dārzā raudu. Laikam šī bija pēdējā reize, kad saviem bērniem iedevu savas bērnības vasaras pieredzi ar ogām cik grib, zaļiem, ēnainiem aizaugušiem stūrīšiem, dārzeņiem no dobes etc. Varbūt uz kādām divām diennaktīm, acīm redzot desmit+ dienas ir par daudz un es nejūtos komfortabli kad uz mani pēc tam, kad es vispirms aizrādu un tad izmisusi sāku kliegt, ka bērnu klātbūtnē nav jārunā (ar tādu ļaunu tīksmināšanos) kā kadus spīdzina, nogriež viņiem galvas un rokas un uzškērž un dabūju pretī 'aizveries un nepārtrauc'