Brokastīs pie kafijas aizlavījos vienatnē pakrāsot kalendāru. Agijas Stakas ar tīģeri uz vāka un lielo Pepco pildspalvu komplektu par 4 eiro. Un tagad esmu paēdusi i medus kūku i suši i aukstu sagrieztu gaļiņu. Jaunatne skatās Papam pār plecu spēlīti, sīkas saticīgi (tfu tfu tfu) otrā istabā saviesīgi spēlējas un es domāju par vakardienu un to, cik brīnišķīgi bija izdomāt un dabūt (paldies vīram) Mimozas un Bellini un ka jāatrod veids šitās uztaisīt no bezalko šampja. Un cik forši ir, ka sīki ir lielāki, kaķis vairs paniski nebaidās un sunītis arī jau apdzīvojies, vakar atkal dauzījās ārā ar vīru un lielāko bērnu un tiko abi ļoti mīlīgi safufinājās deguniem. Šis ir apbrīnojami labi audzināts, neprasa no galda un samierinājies, ka nedod. Nevar gan zināt kā būtu, ja nepļūtītu (skūzi) no visa, kas nav konservi vai specifiska dārgā barība
Man arī laikam tāds kalendārs ir. Tik vēl neesmu sākusi krāsot. Bet gribu sakrāsot tādās krāsās, lai piestāvētu pie mūsu virtuves.