besis un žāksts un sevis briesmīgi žēl. bet ko nu par priecīgo. labāk iesmīniet līdz ar mani par to, ka micelāro ūdeni sejai (iesāktu) nemetu miskastē lai nejauši nenoindētu bomzi, kas to izdzers. noliku uz pastkastītēm. ir tur ik pa laikam 'lietu maiņas punkts'. un jau stundas laikā bija atradis citas mājas, cerams tur noderēs.
tagad agonēju par Inu. visu laiku domāju, ka tā ir Dorota, bet nē. nu jā, dizains interesants un reāli kruts, neliela apjoma ražojums. es nopirku par piečuku bērniem, jo dzeltena un izskatījās pēc plastmasas. dzeltena, glazūra nav pārāk kvalitatīva, vietām pelēcīga vai pabružāta un tonis arī ne kā mūsdienās. 6 tasītes, 3 apakštases, kafijkanna, krējuma kanniņa, cukurtrauks pateica tinkš un iekšā ir ar plaisu. toties ir visi divi vāciņi. karoče ne tāds stāvoklis lai čakarētos ar esesu, ebay vai kolekcionāriem, lielām naudām un pakošanām sūtīšanai /lai gan ieraugot vienu par daudztūkstoš zlotiem es gandrīz ar sirdi aizgāju/. bet dizains iespaidīgs, lietošanai nav ērts (šņuk) un prieku arī vairs nedzirkstī. tad nu agonēju ko ar to darīt, kur to likt. jo gribētos lai kaut kur, kur cilvēki var apskatīt. dizaina muzejs? vai tur ņem pretī tikai latviešus. man liekas, ka porcelāna muzejs tiešām ņem pretī tikai vietējo produkciju. kaut kāda muiža?

https://culture.pl/en/artist/lubomir-tomaszewski bildītēs tāds kā oranžais komplektiņš.