nekad nebiju domājusi, ka pienāks tāda diena, kad pirms astoņiem no rīta no pufaikcimdu pirkstiem ķeksēšu ārā kārtīgas rupjā sāls šķipsnas izmēra maizes drupačas

šodien atkal kampaņveidīgi pievērsos saviem pieaugušā cilvēka dzīves neizbēgamajiem pienākumiem. nu tur grāmatvedība (naudas ziņā), rēķini, naudas plūsmas plānošana, patīkamu emociju plānošana, pierakstu atcelšana/mainīšana/veikšana un tas viss pēc pagulēšanas ilgāk (līdz 7:10), drāmas ar celšanos un bd, puķu nolikšanu sauļoties un dušā. tagad sēžu ar muguru saulē (februārī sākas tā labā saule, kas caur logu uz kailas ādas labi iedod garastāvokli). diena vēl nav pusē, bet es jau sāku nevarēt

šodien baseinā mani iedzina stuporā 'a kā Jūs zinājāt, ka mani par pelīti sauc? mamma mani arī par pelīti sauc jo kad es piedzimu, es pīkstēju kā pelīte'

Klau beibes, ar ko jūs staigājat sezona starp plānajiem zābakiem un sandalēm?