pirmā semestra diena, visu laiku uz sajūsmas viļņa. bāc, kā patīk un interesē un šobrīd vēl nekas nav par grūtu

pasēdēju uz rozā mākoņa un ar baukšķi attapos ikdienišķībā. karoče man tagad vajag fiksi kkur izraut klīnisko psihologu lai paspētu sīkas aizvest uz vizīti un izvērtē, ka nav emocionāli gatavas skolai (jo nu nav) jo ģ.ā. šito nevarot. @#$% tas b/d, kad septembrī par šito prasīju. 'neko nevajadzēs'. pag.nedēļ zvanīju konkretizēt 'pietiek ar ģ.ā. ieteikumu palikt bd ilgāk'
aaargh
ir ieteikumi (kontakti?) klīniskajam psihologam, kas ar to strādā? BKUS paskatījos ciparu, nosirmoju, rindas arī noteikti vājprātīgas, līdz aprīlim neizdarīsim
sensitīva tēma, komentāri skrīnoti