vīrs no tā nelielā spainīša ko iestādījām noraka kasti ar kartupeļiem. vēl man ir milzīga kaste ar antonovku (lielāka nekā kartupeļu), cita liela kaste ar Auksi? un vēl divas kastītes ar rudens āboliem, uz galda rūgti smaržo mārtiņrozes un bļodiņā brīnumaini skaistas cidonijas (un kāds pat pieteicās uztaisīt sīrupu un kaut ko runaja, ka jāiestāda vēl!), uz plīts dziest mazie kartupelīši ar visām mizām un pilnai laimei trūkst tikai ķirbja. Nākamajā gadā kaut vai brutāli iebakstīšu pļavas vidū un cerēšu ka stirnas nenoēdīs

izvārīju kartupeļus ar visu mizu, nr.2 pati cītīgi nomizoja un tad ēšanu sāka ar mizu "mamma! man ļoti garšo mizas". aizgāju no virtuves, sirds sāp skatoties :D

midzinu, sēžu blakus, bakstos telefonā. sajūtu izmaiņas atmosfērā. paceļu acis, a tur dvīnes katra savā gultā klusi kā pelītes spēlē Akmens Šķēres Papīrīts
Aaaaa