4. Jūnijs 2022 (21:18)
vēl pēdējā laikā domāju, ka ir lietas, par kurām nerunā un kuras tu kā nepieredzējis bērna vecāks vari nemaz nezināt. nu, ka pulciņi un ārpusstundu aktivitātes jāizvērtē ne tikai no 'bērns grib', 'nesačakarēt veselību', vai var atļauties un izdarīt loģistiku, bet arī 'vai senčus nebesīs' aspekta. kora un dziedāšanas koncertā aizkustinājuma vietā jutos nomocīta. lielā zāle bija pārpildīta, desmit minūtes pirms koncerta ieejot zālē brīvas vietas bija tikai pie aizmugurējās sienas, visur apkārt skraidīja mazie mākslinieki un kā jau var iedomāties - kur daudzi daudz skrien un dīdās, tur arī daudz pērž. dziedāšana bija ļoti grūti paciešama, īpaši koris. man patika, ka lai arī dziedāja netīri un pašķībi, entuziasms bija gan sīkiem gan skolotājai, ceturto klašu koris jau dziedāja gandrīz tīri (bet nu es esmu dziedājusi tikai labos un ļoti labos koros un esmu piekasīga). žāvas man nāca ļoti, jo baisi trūka gaisa un koncerts bija stundu.
dejošanas koncerts man patika ļoti labi, gan skolotāji atraktīvāki, gan atmosfēra dzīvāka, bet tas iespējams tādēļ, ka bija pirmdienas vakarā piecos, ne visi tika un liela daļa nobijās, jo ārā gāza, toties iekšas zāle nebija ne pārbāzta, ne pārelpota arī koncerta (tikai 40 min! - milzīgs pluss) beigās. vienu deju dejoja ar pavadošajām personām, mēs ar māsām un puiku labi izdejojāmies. manī visu laiku bija laimīte, es laikam esmu drīzāk dejotāju nekā dziedātāju māte, bet uz tām divām bizēm katrai meitenei skatījos ar šausmām. un uz pastalām aptuveni zinot cik tādas maksā arī. bet, ja nāks, tad domāsim kā investēt sarkanu lenšu bunduļos un pastalu darināšanas meistarklasēs :D
bijām arī uz atvērtajām durvīm mūzikas skolā, man ļoti patika viss (pati neizsakāmi gribu uz čellu, bet nezinu vai to varētu šobrīd pavilkt), trāpījām uz koncertu, man iebildumu laišanai nebūtu, bet jūtos ļoti atvieglota, ka ne šoruden. es es nezinu kuru instrumentu varētu paciest mājās ikdienā :D