es kā māte visbiežāk operēju uz čuju. tas ir grūti izskaidrojams, bet jutīgs un diegzan precīzs mēraparāts. jau no piektdienas man sāka 'nepatikt' vecākais bērns. sestdien tāds kā klepiņš, bet ne visu laiku, enerģijas līmeņi agrākie, ēd, guļ, uz wc iet, objektīvie rādītāji labi. bd laikos es šitā paturēju mājās un tad parasti arī pāris stundu laikā tiešām bija slims. bet nu manu iekšējo vaimanologu atcēla Objektīvi Apstākļi. naktī šis pamodās raudulīgs (murgojis) un karsts (roka teica 38,5, termometrs paspēja izmērīt līdz 37,5 kad jau bija padzēries, izlīdis no segapakšas un kādu laiku pavēdinājies). cēlās vēl otru reizi, atkal iedevu padzerties. tik žēl, ka uz testu tik piektdien, kas nozīmē ka šo nedēļu pirms brīvlaika netiks vispār, pat ja tas būtu 24h vīrusiņš. jāsāk gatavoties grūtai naktij, pieredze rāda, ka parasti ir 8-12h nobīde pirms nākamajam sākas tas pats

parunāju ar vecomammu pa telefonu. sacepos tikai pēc divdesmitās minūtes par to, kā mans nabaga tēvs redz par visu maksājot PVN. reāli uzlēcu uz ecēšām jo viņš pēdējo 30 gadu laikā algas nodokļus nav maksājis vispār un it kā poh, bet viņa milzīgos parādus mamma atdeva no savas tolaik minimālās oficiālās algas pēc tam, kad pārdeva visas vērtīgās mēbeles un citus sīkumus. varbūt neesat piedzīvojuši, varbūt nemaz nezinat, bet bija laiki, kad oficiālā minimālā alga bija 5, vēlāk 10 un pēc tam 15 lati un es labi atceros, kā vasarā mamma drusku atstāja rudenim, visu, cik varēja, atdeva pārējiem biznesa partneriem un Rīgas bandītiem (kas vismaz vienreiz klauvēja pie durvīm un viņu meklēja) un mēs ēdām to, kas izauga dārzā un ko izslauca no govs, kamēr cienītais pa kluso 30 km tālāk strādāja citur, dzīvoja pie savas mātes uz dīvāna (bez pienākumiem, un pa kluso, bet cepuri kuldams, trīsreiz dienā ar siltām ēdienreizēm) un mana māte gadu nezināja ne vien kur viņš ir, bet vispār vai dzīvs un tas bija laikos, kad cilvēki pazuda uz dažām dienām un bāli pārbrauca no Lietuvas bez kāda orgāna (dod Dievs lai tā būtu tikai urbānā leģenda). jo pa lielam ir tā, ka mans vīrs kā tāds lohs uztur mani, 3 bērnus un no saviem nodokļiem maksā pensiju i vecamammai, i tēvam un tēvamāsai invaliditātes. jo mans tēvs ar to pensiju, ko šobrīd saņem un haltūrām, sevi uzturēt nevar. ja pieskaita vēl to, ko nodokļos nomaksā mana māte, nu tad uz viņiem diviem turas 9 cilvēki. kaut kāda jēga būs tikai no maniem bērniem un iespējams manis, ja beidzot saņemšos

viņas māsas vīrs arī savos 94 (!) gados viens dzīvo meža vidū. akls ar kādām trim aitām, rudenī esot dabūjis cāļus. manam prātam šis ir neaptverami, ja it kā ir taču divi bērni. un ir mazbērni +- manā vecumā, izņemot jaunāko, kurš ir knapi pilngadīgs. es vispār nestādos priekšā kā akls cilvēks viens var dzīvot lauku mājā ar aku
nu besis, nu

A mūsu skola pēc viena pozitīva mājas testa proaktīvi izlēma šonedēļ klasei attālināti. Paprasot, prots, visiem šovakar uztaisīt testu, kā jau bija paredzēts.
Dažreiz ja pietiekoši ilgi neko nedara jo nevar saprast kāpēc, visu atrisina deus-ex-machina. Tagad pat varēs nemēģināt atrādīties ārstam, ja klepus līdz nākamajai nedēļai būs pārgājis un tests būs negatīvs, jo tur arī pilnīgi noteikti ir sprūdiņš