neatceros vai jau teicu, bet kamēr ciemojāmies pie maniem senčiem, izlasīju divas grāmatas:
https://www.goodreads.com/book/show/556
https://www.goodreads.com/book/show/178
Ziņģīte mani baigi iedvesmoja rīvēties (parāpot es nevaru, tad vispirms jāsataisa labi daudz polsterējuma, bet arī ar visu to nez kā man ies), bet sastiepu to kaklu. un nu jau esmu aizmirsusi kā tur vajadzēja, vienkārši slapja katru reizi kārtīgi rīvējos. tā grāmata bija vienlaikus baisa un gruzīga un wow. nu tā, ka cilvēkam dzīvē bijis ārkārtīgi daudz čerņas un tas viss ir bijis un pārstrādāts. kaut kādā mērā šito rakstot atcerējos Margarita Stāraste. post scriptum. kur bija čerņa čerņas galā, tikai viss tādā čerņā arī palicis
nu jā un tas Tango ar diviem misteriem v nu tā. t.i. es lasīju un jutu, ka autore ir dāmu žurnālu redaktore, lasījās kā tāds redaktores sleju virknējums. atnāca pie manis īstajā brīdī un es ar to grāmatu un pārdomām to tēmu iekšēji atrisināju. sajūsmu par grāmatu gan nesapratu, bet es to viņas pirmo bestselleri neesmu lasījusi. tā kā tas viss tik ļoti nesen un nekas nav beidzies un par dzīvu, neviz izdomātu cilvēku, vairāk neko arī negribas piebilst.
tagad lasu šito. iet lēni
https://lina.lv/shop/plauka-dvesele