ir te cilvēki cibā, kas dedzīgi nīst nepareizas uzacis. ir, kas tikpat kaismīgi izsmej cilvēkus par apzinātām izvēlēm attiecībā uz izskatu. jo vairāk es par to domāju, jo vairāk mani pārņem šausmas. jā, ok, var nopirkt pulveri ar šķiedrām, ja cauri matiem sāk vīdēt galvas āda. iekaisa, piespiež, matu laka un aidā dzīvē, i nepateiksi. /es tā pieņemu, nav man vēl tādas pieredzes/. ir procedūra par 1335 eiro, bet līdz tam vēl vajagot analīzes un 'nostabilizēt stāvokli'. ir matu pārstādīšana (izklausās sāpīgi un dārgi)
bet tādām cienījamāka vecuma kundzītēm laikam tas 'uzkasi un nofiksē' kas Rozentāles kundzei un co laikam ir vienīgais variants. tikko uzskrēja man portālos reklāmraksts par kkādu vietējo slavenību ar ikonisku frizūru. nezināju ne vienu, ne otru. Dieviņ tētīt apžēlojies! ja tas ir tas, ka skaitās kruti un stilīgi un mani sagaida, sāku krāt zeltu Normālam Frizierim Salonā. un kur lai dabū tādu, kas tiešām dezinficē visus instrumentus un sajēdz ko dara? es būtu ar mieru atstāt tur arī lielu naudu, ja mājās pēc mazgāšanas nepārņemtu raudulīgs izmisums. jo ar to, ka paradumu izmazgā-izķemmē-uzkrāso-lūpas-un-ej laikam nāksies aizstāt ar žākstulīgu iznešanos dieszina kādā ilgumā katru reizi vai turbānu, jau esmu samierinājusies un sāku aprast
karoče ieviesu cibiņai jaunu tagu. bet tos friziera ieteikumus laipni velkomēti, es ideālā variantā gribētu tādu, kas taisa arī visādas alternatīvās frizūras. jo ja jādzen uz nullīti, tad a) vajag jaunas smukas brilles, kas tāpat jau ir janvāra darbu sarakstā; b) jānomet svars lai ir smuki.
tikai pabrīdiniet, ja griež par trīsciparu skaitli (varbūt atvieglojumam izstāstiet arī cik Dārgi ir visādās ārzemijās)
esmu jau es arī aizspriedumaina, mani uzkasīti stīvie mikrofoni vispār neuztrauc, Kristīnes Balodes frizūra šķiet smieklīga, jocīga, bet patīk, bet šitā gan kkā galīgi nē, pilnīgi līdz šermuļiem
https://sejas.tvnet.lv/7134778/baibas-p
manā bērnībā bija dažas reizes, ka vajadzēja 'kuššš!' jo pieaugušie Klausījās Radio Ziņas un pēc tam gudri sprieda. ja neskaita vecmāmiņas brāli Ādolfu, kas kaismīgi sekoja līdz Amerikas Balsij un kā nu sauca to otru Eiropas radio, kas kaismīgi gribēja diskutēt ar katru, kas bija ar mieru, veco Kalnieri, kas briesmīgi kaifoja strīdoties par politiku. tā bija ļoti pieaugušo lieta, tā nu es šonedēļ arī klausos tās preses konferences un drusku kaifoju, jo tā tāda pieaugušo lieta
nav tagad jāšturmē lielveikali dāvanām, vajag sapirkties puķes, tās melnajā tirgū vai internetā nenopirksi. nu, vai visādus kremus, matu krāsu un kas nu mums bija aktuāli - nagu vīles? un ja piemirsti Ziemassvētku rotājumi, tad tos jāpērk šodien rīt vai jātaisa pašam
Apziņas plūsmu vairs nerestaurēšu, bet jums jātic man uz vārda. Domāju, atcerējos, noskatījos labajā mīļajā jūtūbē Labirinta video un tas bija brīnišķīgi un skaisti, no turienes man tā patika pret tādām uzacīm un matiem un tad man kļuva tik ļoti ļoti skumji, ka Deivids Bovijs bija, bet vairs nav un nekad nebūs (ja nu vienīgi aiz varavīksnes tilta tiksimies) ka asaras bira kā pupas
un atcerējos kā vienā mājballītē kaut kur centrā mazā noplukušā zaļā koka mājiņas otrajā stāvā miniatūrā istabiņā drusku lielākā par matraci uz grīdas visiem apbrīnojot kaut kāda īpaša veida foto sc jz kautskis teica, ka nav labākas mūzikas pasaulē par Bītliem, tikai jautājums kurš no viņiem ir lielāks ģēnijs un tad Eleanor Rigby mani salīmēja kopā
