Apziņas plūsmu vairs nerestaurēšu, bet jums jātic man uz vārda. Domāju, atcerējos, noskatījos labajā mīļajā jūtūbē Labirinta video un tas bija brīnišķīgi un skaisti, no turienes man tā patika pret tādām uzacīm un matiem un tad man kļuva tik ļoti ļoti skumji, ka Deivids Bovijs bija, bet vairs nav un nekad nebūs (ja nu vienīgi aiz varavīksnes tilta tiksimies) ka asaras bira kā pupas

un atcerējos kā vienā mājballītē kaut kur centrā mazā noplukušā zaļā koka mājiņas otrajā stāvā miniatūrā istabiņā drusku lielākā par matraci uz grīdas visiem apbrīnojot kaut kāda īpaša veida foto sc jz kautskis teica, ka nav labākas mūzikas pasaulē par Bītliem, tikai jautājums kurš no viņiem ir lielāks ģēnijs un tad Eleanor Rigby mani salīmēja kopā