Manam tēvam ir tikai divi viedokļi. Vecais komunists vai apzadzies kapitālistu..

Bijām ciemos un tas bija brīnišķīgi. Mazs trīslapiņām aizaudzis dīķītis pilns ar zaļajām vardēm (12+) un zalktēnu, vistiņām kūtī, trīs spaiņiem plūmju (Komēta, zari lidz zemei, bija kauns ņemt vairāk traukus, zrja - vēl lielais plastikāta maiss ar cukuriņiem un bumbierāboliem). Ir jau sarežģīti un pasmagi reizē., bet tā ir arī liela dāvana, ka varu saviem bērniem iedot to pieredzi 'paciemoties laukos' kad milzīgā ābeļdārzā lielas vecas pusgāzušās ābeles piebēršas pilnu zemi, ēd cik lien, ņem līdzi, cik lien traukos, plikām kājām rocies pa rugaini cik gribi, uzkāp kombainā pagrāb sauju nokulto graudu, aiznes to vistiņām, skrien pa pagalmu cik ātri un skaļi gribi

Ko darīt ziemai ar plūmēm? Konservējusi nekad neesmu. Vēl ir āboli, ļoti cieti bumbieri, kabači un aličas, moš vēl kāds ķirsis, jāņoga un ērkšķoga

Milzīgas dusmas. Sīki šķūnī atrada stikla oļus. Visi priecīgi, izņemot nr.3 kurš savu tiko nejauši norija un brēc, ka viņam dimantiņš kaklā. Sveicināta, zelta rakšana
Laikam jau papildus viegli laksatīvus līdzekļus nevajag, ja ir daudz plūmju.lol

Un vēl šodien kā tāda sasmakusi kūts smaka, mašīnā braucot uzvēdīja viena veca atmiņa. Nu tāds flešbeks 1:1, ar visām ķermeniskajām sajūtām, smaržām, skaņām kā man sirsniņā iedūra viena bijušā tobrīdējā, bet jau skaidrs, ka arī pēdējā mīla. Un tad es sapratu šodien kādēļ tas ik pa laikam izlien no prāta misenes.

Un tad vēl man piezvanīja svešs numurs. Ja tev ir visādi pieraksti iestādēs un darīšanas, nākas celt arī tādus. Sākumā viss jauki un pieklājīgi lai gan krieviski, bet zona tur paslikta, es teicu, ka nevaru runāt (izgāju burtiski nost no kafijas galda), tad es nedzirdēju, tad uz mani sakliedza, ka es esot atlaista un būšot bezdarbniece un nometa klausuli. Riebīgā balsī, toties uz Jūs. Drusku šķērmi palika, lai gan darbā mani pieņēmis neviens it kā nav un bezdarbniece arī it kā sanāku :D