iepriekš | 10. Jūlijs 2020 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

10. Jūlijs 2020 (09:21)

Vakar padevos. Atkal guļu uz vilnas pleda lai mugura nesalst. Un jau kādas trīs dienas atkal sapst kājas. Nevis palika labāk vai problēmu izdomāju, bet siltums problēmu uz laiku atcēla :D bet vispār ja tā padomā, pēdu plaukstu locītavas jau kādas dienas pirms sala, jutās ne tik lāgā, droši vien viss saistīts

porcelāna lellīte [userpic]

10. Jūlijs 2020 (12:02)

Jāpieraksta, lai neaizmirstu palasīt vairāk. Ir tāds koncepts kā Mijavaki mežs. Paņem dažāda augstuma dabiskos augus, sastāda blīvi maza platībā un tad tev ir pašam sava meža saliņa.

Vispār ja es par tam savām vēlmēm padomāju nopietnāk, gribas saķert galvu (matus nevar raut, jo nu jo). Es esmu tāds konservatīvs hipijs, ja man būtu zeme, es mierīgi varētu izpausties dažādās dīvainībās. Nu, to mežiņu, ja platība ļauj, apaļo trijstūrvaida siltumnīcu, pirti, kārtīgi nekārtīgs permakultūras dārzs, vistu namiņš, es noteikti gribētu raķeškrāsni, ja man vēl būtu terase, vispār ideāli. Ja būtu klimatam piemērots, es labprāt dzīvotu Earthship tipa mājā, bet nu mūsu klimatiskajos apstākļos tāda drūma mitra zemnīca vien sanāktu. Nu jā, bet vēl jau ir kleķa māja kā alternatīva.
Viens labums ir tam, ka mums sapnī par māju 600 kv.m. šķiet briesmīgi maz ap māju - mazāka iespēja, ka es būšu tā kaimiņiene, kas ievācas pēdējā un visiem besī ne vien tādēļ, ka skaļš tas mūsu tabors, bet jo dārzā nav manikīrs, bet savvaļa ar visām izrietošajām sekām

porcelāna lellīte [userpic]

10. Jūlijs 2020 (12:37)

Tam gliemezim atkal bija nārsts. Aizdomās turu balto, tas bija tāds saguris pedējās dienās. Domāju un nesaprotu ko ar tiem iesākt, kad nāks atvaļinājums. Apaļā akvārijā grūti ņemt līdz. Gādāt vēlvienu trauku nu tā, kādam atstāt riskanti, tur vajag stiprus nervus un var gadīties, ka kamēr nenāk laistīt puķes, sarodas daudzdesmit mazbērnu :D un tās gliemežu kakas arī tāda ķēpīga padarīšana.lol

porcelāna lellīte [userpic]

10. Jūlijs 2020 (21:34)

Rokas paceļas, rokas nolaižas ka tepat kkur cibā bija. Māte ar divām savām māsīcām rīt braukšot uz kapusvētkiem. Trīsarpus h mašīnā šurpu turpu. Nu labi. Nākamajā sestdienā bēres tai bērnības gandrīz vecmāmiņai, ellē ratā Vidzemē. Ļoti gribas un vajadzētu, bet.
Pēc divām nedēļām tēvam 60 gadu jubileja. Mani iebildumi, ka šis varbūt nebūtu īstais laiks kad taisīt lielu balli, nobrēcās, ka nebūs balle, būs taču tikai pikniks. Un tas mājsaimniecībā, kur viens drusku vairāk par gadu no vēža brīvs 85 g.v. cilvēks, tēvam bija tā sirds operācija pirms pāris gadiem, nu nav baigi spoža tā veselība un pašai arī so-so, lielākoties no hroniska pārguruma, bet
Eh, nezinu ko iesākt

porcelāna lellīte [userpic]

10. Jūlijs 2020 (22:04)

Mistika kā tas laiks skrien. Tikko man vēl bija reiboņi un nelabumi un tagad pēkšņi bērnam kustas jau divi priekšējie zobi

porcelāna lellīte [userpic]

10. Jūlijs 2020 (22:36)

Vīrs prasa 'kas tur tai tavai mātei ar to svinēšanu - tematiskais pasākums "Atvadu ballīte"?!'
:D

Kad teicu par kapu svētkiem viņš tādā drūmā balsī 'Piedalīties?!'

iepriekš | 10. Jūlijs 2020 | tālāk