iepriekš | 27. Marts 2020 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

27. Marts 2020 (12:30)

biju diezgan nolaidusi degunu un sastresojusies. vakar pirms miega iedzēru magnija tableti (beidzot atcerējos), izveicu visas ārstēšanās procedūras, izapļoju rokas, galvu, plecus, noskaitīju tēvareizi, kristīgi pakontemplēju un labi izgulējos lai gan cēlos agri. šorīt biju vannā, izmazgāju matus, nolakoju nagus, papļāpāju ar divām draudzenēm un drusku atlaida. jo dabūju to komunikāciju un ja saņemas uz videozvanu ir drusku cita sajūta, lielāks uzrāviens. pašsajūta arī labāka, tātad vakar bija epikrīze un virzos pretī saulainai tālei (prognosis bona) un sapratu ka konkrēti es ar visu savu taboru izgrozīšos arī ja pavisam žopa, jo man darbs godam kantis nerīvē, ir pazīšanās dažādos Latvijas punktos un neliela jocīga pieredze praktiskos darbos (neminēšu, vegāni atdraugos) kas sliktākajā gadījumā palīdzētu tikt pie dzīvesvietas, jumta virs galvas un mazdārziņa pleķa, plānā galdiņa urbšanas skilus bartera veidā ļaujot izmantot kādam mazam patīkamam bonusiņam

porcelāna lellīte [userpic]

27. Marts 2020 (13:18)

Smieklīgākā situācijas blakne - esmu kļuvusi par cūciņas Pepas fanu un esmu bezcerīgi samīlējusies viņas tētī
Lol

Un man patīk tas mazais strīpainais zvērs, nezinu kas tas ir domāts, bērni viņu sauc par Sūziju

porcelāna lellīte [userpic]

27. Marts 2020 (19:50)

vienlaikus ļoti bēdīga un ļoti gaiša sajūta. es ticu tam, ka cilvēks ir kas vairāk kā gaļas klucis. bet to piedzīvot ir tāda saldsērīga dāvana. kad tu cilvēku kurš jau pusgadu mirst un nevar nomirt, šurpu turpu uz slimnīcu uz tām 10? dienām un pēc tam mājās un tad atkal un atkal no rīta pirms miega ieraugi sapnī. nu tādā reālā - sapņo ka mosties viņas dzīvoklī otrā istabā, ej celt uz tēju un saproti ka viņa ir nomirusi, bet istabā tāds gaišums un prieks un miers un saule un putni aiz loga skaļi vītero un tevī ir pateicība par to garo mūžu un mīlestību ko esi piedzīvojusi. un tikko mamma pasaka ka viņa ir nomirusi un es nevarēju parunāt kā man asaras bira, jo viņa pie manis atnācqa atvadīties. un es to izjūtu kā lielu dāvanu un brīnumu ka aizejot no dzīves viņa noglāstīja arī mani
paldies tev, Spodrīt, par lielo mīlestību, drosmi, visādām praktiskām zināšanām, brīnišķīgām bērnības atmiņām un profesiju

iepriekš | 27. Marts 2020 | tālāk