nav man šodien pacietības. es ik pa laikam gribu draudzēties. nu ir man tāds niķis, jā. ciba tādā ziņā ir labi piemērota, īpaši ar tiem, kas tuvākā vai tālākā orbītā pāris gadus ir grozījušies. tad jau daudz maz skaidrs vai sapas. bet nu gribētos jau arī uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, citu bērnu vecākiem u.tml. bet tad nāk tādas reizes kā šī, kad vacapiņā mērās ar to, kuram bērns slimāks, kādas nu kuram kaites, kā nu ko likuši ārstēt un man pēkšņi vairs negribas, labāk tad ar draugiem, radiem, paziņām, nu nav man tik daudz spēka
uzskrēju vakar vēl jautājumam kur aiziet ciemos lai dabūtu masalas/masaliņas un vispār šķērmi sametās

kursos bija viena interesanta doma. ka vīriešiem vēsturiski iniciācija ir bijusi nepārprotama un sarežģīta, bet skaidra. nu tur izdari TO une si vīrietis. bet sievietēm tāda nemanāmāka un sarežgītāka. tipa rocies pa pelniem kamēr izšķiro tās pupas. un tagad man daudz par šo jādomā tā nu rokos pa tiem pelniem un meklēju tās pupas
lol

mizoju un lieku katlā dārzeņus pusdienu biezenim, tikmēr pa priekšnamu tiek izmētāta mīklas mastika. novācu to un tikmēr cilvēki pārvācas uz guļamistabu kur viens priecīgs gaisā met to pašu mīklas plastikas bumbiņu
nu jau vairs nepietiek ar acīm pakausī

ieraudzīju video ar Lionas universitātes bibliotēkas degošo jumtu un mani kā kārtīgu grāmatu tārpu pārņēma baismas šausmas. tur taču lejā ir grāmatas!!!!