šogad bija pārsteidzoši Ziemassvētki. es negaidīti, necerēti un neplānoti saņēmu dāvanā divas grāmatas (vienu mums un otru man) un es pat nebiju teikusi, ka tās gribu! nu un to vienu nocietos izpakot stundu pirms formālā dz.d. datuma. tur laukos izlasīju divus. tagad vēl dažus no stāstiem. un kaut kas tik labs kā Lauras Vinogradovas Izelpa ar mani nebija noticis ļoti ļoti sen.

es, protams, esmu aizspriedumaina, bet dažas unikālās sniegpārsliņas bērna grupiņas vecāku vidū man ļoti liek domāt. jo skaidrs, ka savus es savakcinēšu pret visu - viņiem šādā kompānijā būs jādzīvo daudz ilgāk nekā man, bet nu vairāk kā iemācīt cēloņsakarības ja tu izdari/neizdari X, notiek Y diez vai var izdarīt. jācer, ka ar to pietiks

ir vērts šad tad atpūsties. vakardien atpūtos (izmazgāju tikai neatliekamo un arī vienu vešeni divreiz), diendusiņu nepagulēju, toties šorīt griežos kā vilciņš. nē nu ok, piecēlāmies 10os, paspēju izgulēties, uztaisīju sautējumu, sakārtoju virtuvē skapīšus un garšvielu plauktu, pārstādīju kaktusu (darāmo darbu sarakstā jau no pērnā gada), aplēju visas puķes, nomazgāju VISUS traukus, gribēju izmazgāt wc, bet tagad jau uznāca miedziņš. ir grūti noturēties nomodā kad apkārt tik daudz miega viļņu

izlasīju ziņu kā no Almodovara filmas, atcerējos ka maz viņu esmu redzējusi, palasīju Vikipēdiju, atcerējos tās dažas kuras tomēr esmu redzējusi un tagad tāds mēh, citreiz

mūsmājās ieraugot uz grīdas kalendāru ar čūskas bildēm kliedz. skaļi un sajūsmā