atbraucu no Modes muzeja visa tāda atpūtusies un iedvesmojusies un nu tik šūt un nu tik uz kādu balli vai teātri un pie durvīm mani sagaida skarbā dzīves realitāte. kā jums gāja? labi. vispār nelabi, atkal nr.2 nr.3 ļoti sakoda kājā, būs zilumi. un nr.1 nr.3 kaitināja un uzprasījās un arī dabūja

jeibogu reizēm jūtos kā vagars, miertiesnesis un cietuma uzraugs. tikai nav tik viegli vienmēr nostaigāt pa to taisnīguma šauro sārto (punktoti svītraino gandrīz nemanāmo) līniju

kaujas kaušļi. kož kožļi? kožļas? žļembas?

uz paklājiņa uz kura zīmē ar ūdeni ar mašīnītēm un māsu dzēriena pudeli, kāds spēlē autoservisā un mašīnu mazgāšanā


līdz spēlei 'jaunais arheologs ar otiņu izrok dinozauru mātes skeletu' vēl neesam tikuši, bet es jūtu, ka uz to pusi virzās
:D

šodien sāku lasīt Hobitu. zināju, ka brīnišķīga un man patiks, bet līdz tam kkā nebija īstie apstākļi. tādu grāmatu nav daudz, bet vēl bez Gredzenu pavēlnieka mani gaida Zudušo laiku meklējot. un ir tik brīnišķīgi labu literatūru atklāt kopā ar bērniem. nezinu - iegūts vai pārmantots, bet es redzu viņā slāpes pēc prasmīgiem teikumiem, ģeniālas frāzes viņš pēc tam tīksmīgi maļ pa muti un izbauda. un ir tik forši, ka mums ir kopīgas kaislības un beidzot man atkal ir legāls iemesls lasīt bērnu literatūru un labu dzeju