šodien sāku lasīt Hobitu. zināju, ka brīnišķīga un man patiks, bet līdz tam kkā nebija īstie apstākļi. tādu grāmatu nav daudz, bet vēl bez Gredzenu pavēlnieka mani gaida Zudušo laiku meklējot. un ir tik brīnišķīgi labu literatūru atklāt kopā ar bērniem. nezinu - iegūts vai pārmantots, bet es redzu viņā slāpes pēc prasmīgiem teikumiem, ģeniālas frāzes viņš pēc tam tīksmīgi maļ pa muti un izbauda. un ir tik forši, ka mums ir kopīgas kaislības un beidzot man atkal ir legāls iemesls lasīt bērnu literatūru un labu dzeju