aizstiklotām lodžijām varbūt ir siltuma pluss, tikai nekas nežūst. baidos ka noslīkism netīro drēbju kaudzē. bez maz vai jānes uz veco māju žāvēt kamēr vēl ir atslēgas pirms sāku sapņot par žāvētāju vai stikoljuma plēšanu
aizstiklotām lodžijām varbūt ir siltuma pluss, tikai nekas nežūst. baidos ka noslīkism netīro drēbju kaudzē. bez maz vai jānes uz veco māju žāvēt kamēr vēl ir atslēgas pirms sāku sapņot par žāvētāju vai stikoljuma plēšanu
ja jūs zinātu cik garšīgi ēst es tikko uztaisīju! jāpieraksta recepte lai nepiemirstās:
mazajā katliņā saulespuķu eļļā apcepu ķimenes, vienu vistas fileju, pusotrs neliels sīpols, mazs gabaliņš saknes selerijas, mazs gabaliņš pētersīļa saknes, viens ļoti liels burkāns, viens paliels kartupelis un mazs baklažāniņš (totāls monamūrs, un dabūju pa lēto ļoti feinus, jāiečolē moš tur ur vēl), uzlēju ūdeni un sautēju. ilgi. kādu stundu varētu būt. šķidruma bija daudz, nolēju krūzi, izvārīju mazo balto katliņu rīsu buljonā ar drusku ūdeni un ēst var pirkstus nolaizot. vispār tas baklažāns vistai dod ļoti labu garšu, ja nepatīk paša struktūra, domāju, ka mierīgi var likt mazu veselu zupā vai sautējumā un ņemt ārā neēdot. puķkāpostam nesanāca vietas. sīkais apēda ļoti daudz vistas un arī drusku rīsus. mikipeles vēl nav cēlušās no pirmās diendusas (sušķes mazās - šonakt vismaz 2 stundas skandalējās, beigās liku viesistabā uz grīdas un pati gulēju pledā uz cietas grīdas. tagad, protams, ļoti sāp mugura) tad redzēs vai grumāni ņurkšķēs (domāju ka jā)