pēc vakardienas sarunas par (ne) fitnesu sapņoju, ka esmu mis_sarajevo un aizgājusi uz kikboksa treniņu. nu kā filmā Being John Malkovitch. Un situ ar kāju to maisu un man nesanāk un gribas raudāt, bet es saņemos, jo tas taču ir viņas ķermenis nevis manējais, značit ES TO Varu (un bluikš ar kāju pa maisu)

nāca viena kaza Vauvu sabadĪt! skan no istabas otra gala un histēriski smiekli kamēr no otras gultiņas čīkstīgs ņerkšķis.

un tagad atnāca pie otras gultiņas ar to pašu.

izmazgāju divas vešenes ar veļu, noņēmu lielo bundoli veļas no striķa, skuķi ārā gulēja vismaz stundu, ja ne visas divas, izplēsu siltumnīcā slimās lapas un dažus tomātus ar visām saknēm, novācu kādus 10 l tomātu, lielāko daļu gan pavisam zaļu, apgreidoju vakardienas zivzupu, izmetu diezgan daudz tūdu miskastē un tikko izlasīju, ka vilibaldis sola salnu un sāku stresot, jo rītdien laikam beidzot tad jāsaņemas tos kartupeļus norakt un neiznu kas nu vēl mums tur tajā dārzā tāds ko viegli novākt un kas vēl var stāvēt bet tie kabači vēl gaida kompotēšanu kopā ar aličām un baidos, ka kādas jāņogas arī vēl krūmā karājās
vaimanuvaibažubaž