šobrīd ir konflikts, jo jaunais cilvēks grib kājas mērīt. un es tiešām nesaprotu ko tas nozīmē un kas jādara

Atj. neviens no variantiem, visi tika piedāvāti un noraidīti ar lielu kliegšanu :(
sākām zīmēt, atlaida, bet rūgtumiņš (man) tad palika :D

bijām vakar uz Biržu (jau 2.reizi uzrakstu ar š. ?!) uz Prado portretiem. wow! tagad man visur gribas tillu un mežģīnes (un vispār tādu kleitu kā Goijas portretā tikai ar citādāku krūšu piegriezumu). un lai arī glezniecība nav tā māksla, kas mani visvairāk ietekmē, wow! mirklis palika. jo nu tas, ka tu vari to bildīti ko grāmatā redzējis ieraudzīt un tur dāmas tērpam ir izgleznotas atsevišķas izšuvuma šuvītes, matu cirtas un pat atsevišķi matiņi. un Rubensa skaistules. nu, kad iereugi mākslā plikni (un smuku) ar ko totāli spēj asociēties.. skaisti!
grafikas gan kā vienmēr nav mans žanrs. bet tas lielākoties apgaismojuma dēļ. es nevaru, man no tāda bliež pa smadzenēm, sāp acis un griežas galva

vairs nevaru izturēt, reāli jumts brauc. tādēļ rīkojos pieaudzīgi un a) izvilku visas noslēptās rotaļlietas, tajā skaitā muzikālās; b) ieliku slidunājumu par aukli. tik nenormāli krīt uz nerviem tā nenoteiktība un nespēja rēķināties ar konkrētu palīdzību konkrētos laikos. jā, es esmu pateicīga, bet vai tādēļ tā neparedzamība mazāk piš (skūzi) prātu?!

tagad arī spīd saule, es gribu ārā, bet vai tieku? nē, nu tikt jau tiktu a atpakaļ? jo man sāp mugura nobraukt uzbraukt ratus pa tām trepītēm. ar visu nobrauktuvi un to, ka pakāpieni ir kādi 8?