ir jau bailīgi ar pavisam sīku vazāties uz poliklīniku (vaivaivaiBaciļi!!!), bet pat ja tā ir tikai viena reize divos gados, kad aizej pie pediatra un vajag LORu, ir ļoti ērti tūdaļ turpat aiziet un izņemt to sēra korķi un noskaidrot, ka ausis nav pie vainas, gan jau zobs nāk (lūdz, 20.ais, nu nāc taču ātrāk!)
vismaz temperatūra viņam varētu izbeigties, citādāk izbeigsies māte (vakar vispār nakti gandrīz negulējusi, šausmās grozoties no vieniem sāniem uz otriem)
es mācos sev pateikt 'gana laba'. arī tad, kad bērnam drudzis nedēļu (esošs/neesošs) un precīzi nemērīts. arī tad, kad dvīnes nomazgā vannā otro reizi mēneša laikā (jā, jūs pareizi izlasījāt. krokas, dupsi, piena kreveli kopjot pēc vajadzības). arī tad, ja bērni svaigu gaisu dabū tikai vēdinot (un arī labi, ja tā). arī tad, ja dvīnes pieņēmušās par nepilniem 200g kopš pēdējās svēršanās. arī tad, ja neatceros pēdējo reizi, kad taisīju ēst (janvārī?). arī tad, ja uzkopju sporādiski, tad kad pašai ļoti gribas un to, ko ļoti gribas (vakar izmazgāju grīdu koridorā un wc, vairāk nepaspēju, jo piecēlās briesmīgi kašķīgs TAS
un tagad, tā kā es esmu gana laba, apēdīšu garšīgu cepumu ar šokolādes gabaliņiem.
šim pavasarim man ir grandiozi plāni: atkal jāvakcinējas pret difteriju un ērču encefalītu, nodedzināt tās dzimumzīmes nafig un vēl arī brilles jaunas uztaisīt. nu un līdz garajam vasaras brīvlaikam uzbliezt laukos istabā normālu koka grīdu lai forši pašiem dzīvoties (es gribu labi dzīvot TAGAD) un nopirkt plīti ar cepeškrāsni (es gribu forši dzīvot TAGAD). un tad, kad mātei garākas brīvdienas, nolīgt aukli, citādāk pie pārguruma visu laiku gribas šķirties nafig
un vēl arī teātra biļetes es nopirkšu. un žurnālu abonēšu. jo es (kā smejies) esmu tā vērta vaine
taisnības labad jāpiebilst, ka Taisīt Ēst skaitās normāli ēdieni. ne jau kkādas saceptas olas, biezputra, sviestmaizes u.tml. kautgan esmu gan taisījusi, tikai pašai likās, ka neskaitās, jo vienu zupu vai sautējumu varu taisīt dienu/pusotru. pa maziem nogriežņiem sadala darbiņu un tad pa vidu bērniem un visam citam sataisa. baigi ievelkas.
kirbju biezzupa ar lēcām (kaulu buljonā vārīta) toč pa pusotru dienu. un man uzreiz šķiet, ka tas nav tik nopietni kā G_V ceptās kotletes vai karbonādes. un pankūkas es arī īsti necepu: mīklu uztaisu, bet izcep kāds cits. kad darīju to viena pati (a->z) gandrīz sabruku nervos. lol
kaut gan mums te mājsaimniecībā viss ir ļoti līdztiesīgi: viņš man kotletes, es viņam minetu. man tik labas nesanāk
