jau nedēļu un divas dienas podiņmācība ir aizgājusi. tasir es skaitu ka ir aizgājusi, jo viss notiek ar ļoti lielu prieku un entuziasmu: pats novelk bikses, pats pasaka 'ai, ai, ai malacis!', pats aiznes un izlej podā, pats saslauka, ja kas nolijis garām, pats aiznes podiņu atpakaļ. tik vien ka jānomazgā rokas ar ziepēm un jāuzvelk bikses un bikšeles. pa lielam gan vēl podā nekas nenotiek, bet tur laikam cilvēks nesaprot kā tas jādara: būs jāiet ciemos pie kāda lielāka bērna tieši ar šādu mērķi. diendusā, naktī un pastaigā ejot, protams, jāliek pamperis. bet ats jau ir mazākais
ja nebūtu tik ļoti piekususi, sajūsmē lektu pa gaisu

man ir Kvests. līdz vasarai jādabū jauns, labs, skaists peldkostīms. vai jāpārtaisa kāds no esošajiem tā, lai būtu skaists un labs un piesegtu nabu un to, kas ap to darās. man netraucē, es par to nepārdzīvoju, bet laikam drīz sākšu, jo visi dakteri ierauga, novaimanājas un tad staidzīgi saka ka tas jau nekas Tāds, tā ir tikai kosmētiska vaina. lūk, jums, body positivity. vaina jau tikai kosmētiska, tikai izlabot būtu lietotas mašīnas cenā kā Inteliģences Akadēmijas lekcijas laikā teicis Zaržeckis. it kā jau nekas, bet nav man tās lietotās mašīnas kuru sist gaisā. kas zin, varbūt saņemšos konsultācijai kādā estētiskās ķirurģijas klīnikā un pēc tam pa tiešo iešu uz tetovēšanas salonu pa visu vēderu uztetovēt, nezinu, Maļēviča kvadrātu, jo tā droši vien sanāktu lētāk
lol

tiešām varētu ņemt un atsvaidzināt kādu no saviem kopējajiem peldkostīmiem, bet doma par galarezultātu mani drusku bied, jo mani tā vien velk uz rišām, pērlītēm un vizuļiem un man mājās kāreiz ir neliels maišelis ar izejmateriāliem. kā lai zin, ka tiešām neuzcirtīšu tādu grezno no samta un tilla