šonakt gulēju leopardraksta naktskreklā uz šaurām mazām lencītēm, kas slīdēja pār pleciem un krūtīm un žņaudza. uz rīta pusi sapņoju, ka man bija krūtis kā spaniela ausis - tukšas, pļekanas un garas līdz nabai. un tās man grozoties sasējās mezglā. sāpīgi nebija, tikai stulbi un tad es izlēmu ka uz to savu 50.to dz.d. likšu smukus pupus, cik var ar tādiem dzīvoties