vienu ļoti gaidīto jūdžakmeni jau sasniedzām, bērns māk izšņaukt degunu. tagad ļoti gaidīšu, kad iemācīsies pats čurāt podiņā. stāvus

vecmammai 1960. divus mēnešus pēc dzemdībām bija jāiet atpakaļ uz darbu. komutatorā. paveicās, ka vakara/naktsmaiņās. viņa savus bērnus (2g; 2m) no diviem kad bija jāiet uz darbu pašai, līdz pieciem, kad no darba pārnāca Paps, vienus atstāja mājās. ieslēgtus. izskrūvēja korķus un gāja. 'briesmīgi jau bija, bet neko nevarēja darīt' tas ir tas kā un ar ko izauga daudzi manas vecāku paaudzes cilvēki

tas tā, tēmu par bērnu audzināšanu dažas paaudzes iepriekš turpinot

kā mājas apstākļos izmazgāt vatēto segu? tas ir reāli? vai uzreiz uz ķīmisko jānes?

vispār šodien jūtos kā zvērs - paspēju izgulēties (bērniš ēda tikai vienreiz. sešos no rīta), piecēlāmies pus10, izmazgāju 3 porcijas veļas, tūdaļ likšu ceturto, notīrīju plīti, nomazgāju traukus, tagad gan nogurums uznāca, bet vēl jāsaņemas, vēl nevar atslābt. bet tik forši, ka visi darbi šķiras no rokas!