uztaisīju aliču biezeni bez cukura. tad jau redzēs, cik ilgi stāvēs, bet skābs gan pēc velna

kas man besī mūsu sabiedriskajā domā (kopējā bezapziņā)

1) nabadzības glorifikācija /valstij pienākas MAN maksāt par to, ka man ir tik sirdsskaidra dvēselīte. vēlams tik, lai man nekad nekas nebūtu jādara pašam/

2) ļaunums ir tur ārā, tam ir lieli, launi vaibsti, uz to paskatoties vien var zināt, ka tas ir ĻAUNUMS. ar visu to tā ir abstrakta parādība

dažreiz tas, ka neesmu lasījusi Tolkīnu man nāk tikai par labu - ar lielu baudu var lasīt mazāk pazīstamu fantāzijas literatūru un nekas nekaitina un netraucē. tiem, kam aktuāli un kas nav lasījuši, sirsnīgi iesaku Paolini Inheritance Cycle

nolasīju puslitru smiltsērkšķu, apsveru domu iet uzbrukumā pētersīļiem un selerijām (ir taču septembris, ja tagad nenoņems, uznāks salna un apēdīs) bet to visu kad bēbītis uzcelsies. žēl ka nevaru ne ar vienu paklačot, jo telefons laikam izkrita kaut kur dārzā

nepagāja ne trīsdesmit gadi un es pirmo reizi konservēju no A-Z visu VIENA PATI!!!11 pat burkas sterilizēju un ielēju un aizskrūvēju. smiltsērkšķu sīrupu (nomnom)
nu labi, vispār jau mamma ar sodu burkas pirms tam pārmazgāja, bet man ir attaisnojums - briesmīgi sāp rokas un es šobrīd pati to vnk nevaru izdarīt