sestdien bija brīnišķīgi svētki. viss lieliski izdevās lai arī diena pirmoreiz sākās 5.45 un otro reizi tikai desmitos, līdz ar to bija neliels stress visu izdarīt, bet tā kā bija tikai viens viesis no ekstendētās ģimenes un es jau kādu laiku atpakaļ izlēmu neiespringt, bija ļoti labi. kūkas garšīgas (bezē citronkūka nemainīgi lieliska, lai gan ilgā dzesēšana nepieciešama lai bezē nesacepumo virskārtu un tā ir pūka un mākonis. un manā arsenālā tagad ir Pavlova. oh my! lieliska). vakar uz ciemiem uzcepu uzlabotu brauniju (ocher ja vēl neesi mēģinājusi - uz braunija dārza ogu sīrups un putukrējums ir ņamma. jo īpaši, ja pa virsu liek veselas upenes - ņammmma), un lai arī šis rīts sākās ar Roko (biju aizmirsusi cik ļoti man garšo sviesta krems), naktī vismaz septiņreižu barošana (pie tās zaudēju skaitu) ļoti sadarīja man mugurinu, šodien šo to jau izdarīju, bet tagad pūtinos)

ja man izteiktu komplimentu, ka es esmu 'īpatnēji skaista' es padomātu - 'nosauca par neglītu' un apvainotos
un jūs, dāmas?

mani uzjautrina padomi 'bet tu viņam nedod, liels bērns taču' a ko - ļaut lai bļauj, ja reiz ēsti gribas
lol

dažreiz es jutos kā tāda veca kurpe. drusku spiež, bet ārā mest arī žēl. dažreiz nav laika justies, jo darbs dzen darbu (ja ir enerģija), dažreiz tādā pusmiruša gliemeža tempā kaut kā nomoki to pašu steidzamāk darāmo viss tāds puspamiris

un tad tu stāvi labības lauka malā rozā faltētās biksītēs kailām krūtīm un ķemmē matus lai piedienīgāks izskats un ir silts vējš un vakara saule un koki šalc un visa pasaule ir tev pie kājām
un viss atsverās