vakar pēc vanniņas noliku mazu mīļu bumbulīti uz vēdera un tas pēkšņi kļuva par niknu, kareivīgu, nejauku gremlinu. uzliku sev uz vēdera, bet tas turpināja nikni mētāt galvu uz sāniem, purkšķināt un pāris reižu iekodās maiciņā. tas bija Baisi!

ķpars ir iemācījies ne vien izņemt knupīti, bet arī to prātīgi ielikt atpakaļ. un briesmīgi nikni spiegt un dusmoties kad tīra degunu. diemžēl deguns jātīra bieži.

pieņēmies par kilo divsimts (jūs tiešām barojat tikai ar krūti? neko citu neesat devusi?!) un izstiepies par 2.5 cm

vispār pirmo reizi mūžā man gribas tetovējumu. tikai kur? un ko tieši? (nu, tēma ir aptuveni skaidra) un kā lai zin ka nepārgribēsies pēc kādiem gadiem pieciem

tas tā, ja atmet bailes no adatas un sāpītes