šorīt saņēmu e-pastu no Nila Ušakova par Citadeles prihvatizāciju. sāku smieties, mv atnāca paskatīties ekrānā /mums vēl joprojām tā kaitinošā klusā saziņa/ un pajautāja, kādu plānu mēs ar Nilu perinam un kad būs nauda

šodien man ļoti žēl, ka nedzīvoju Amerikā vai kādā tādā zemē, kurā būtu sociāli pieņemami iziet no mājas tāpat, kā pa to staigā, kad esi slims un pagalam
vīra hudijā un sporta biksēs un neķemmētiem matiem, piemēram

taisu Boloņas mērci. nu, tjip Boloņas mērci, bet šoreiz tas ir apzināti nevis 'viss kas mājās uz pannas'

pēdējā laikā gandrīz tematiskais kulinārais blogs, bet man ir daži jautājumi zinātājiem:

1) vai tiešām ir tik amorāli gatavojot izmantot nevis konservētus tomātus savā sulā vai tomātu pastu, bet tomātu mērci? (dažos pusprofesionālos blogos šis ir ļoti kareivīgs viedoklis. ja atmet ekonomisko pamatojumu. ar mērces lietošanu saprotot to nedaudz pieliekot, nevis universālo recepti 'viss peld tomātu mērcē un garšo pēc vegetas')?

2) kā amerikāņi panāk, ka pankūkas ir tādas lielas, čaganas un pufīgas? nu, jūs ziniet, par kurām pankūkām es runāju, filmās un seriālos parastas pankūkas vispār neatceros redzējusi