tātad vēl viena recepte (no četrzvaigžņu viesnīcas ēdināšanas arsenāla): uz svaigas baltmaizes (tur gan bija neliels kukulītis ar saulespuķu sēkliņām, bet var ņemt jebkādu garšīgu) uzziež svaigu biezpienu, uzliek caurspīdīgas redīsa šķēlītes (cik nu garšo, bet vispār - par daudz nebūs), rukolas lapu un otru maizes šķēli. ēd un slavē. ļoti labi arī ar fetas sieru
vēl tai pat arsenālā bija tomātu-mocarellas sendvičs ar šļuku sojas mērces un parastā salāta lapu
un sendvičs, kurā starp maizēm saliktas plānas aukstu grilētu dārzeņu šķēles (baklažāni, paprika un vēl kkas)

klau! tad sanāk, ka man šodien fiksi jādiebj uz banku, ja gribu samainīt tos makā aizķērušos desmit latiņus pret ejošāku naudu, ja?

es te tikko ierakstīju jauku garu ierakstu par to, kā man brīnišķīgi iet, nejauši nospiedu kaut kādu hujņu un man viss jaukais ieraksts pazuda

nekas, lai aptuveni būtu skaidrs šo to pa punktiem:
laiks - brīnišķīgs. gaiss smaržo pēc jūŗas
darbs - galva atpūšas, mugura gan sāp, bet tas jau bija gaidāms, turklāt - nekas ārkārtīgs
sestdien brokastis dzīvās mūzikas pavadībā (kaimiņš spēlē saksofonu)
kontā divi saulrieti pie jūŗas, būs vēl
viena āte pusdienās. būs vēl. šādi es iemācīšos ēst zivis

lai arī nostrādāju pilnu nedēļu, jūtos gandrīz kā pabijusi sanatorijā