30. Jūnijs 2014
es te tikko ierakstīju jauku garu ierakstu par to, kā man brīnišķīgi iet, nejauši nospiedu kaut kādu hujņu un man viss jaukais ieraksts pazuda
nekas, lai aptuveni būtu skaidrs šo to pa punktiem:
laiks - brīnišķīgs. gaiss smaržo pēc jūŗas
darbs - galva atpūšas, mugura gan sāp, bet tas jau bija gaidāms, turklāt - nekas ārkārtīgs
sestdien brokastis dzīvās mūzikas pavadībā (kaimiņš spēlē saksofonu)
kontā divi saulrieti pie jūŗas, būs vēl
viena āte pusdienās. būs vēl. šādi es iemācīšos ēst zivis
lai arī nostrādāju pilnu nedēļu, jūtos gandrīz kā pabijusi sanatorijā