gandrīz salūzu, bet noturējos. pieauguša cilvēka dzīve nozīmē rīkoties atbildīgi, ilgtspējīgi un plānot. diemžēl dažreiz tas nozīmē liegt sev tādus priekus kā smaržas par vai-ku-lētām-naudiņām. domāsim atbildīgi, atdosim brīvos līdzekļus slakteriem. galu galā nav ko pabalstīt melno tirgu ar apšaubāmas izcelsmes smaržām


ja gribam būt pavisam godīgi, skuķis manī gandrīz apraudājās /baidos, ka diezgan burtiski/
first world problems. lol

bērnībā man iekoda kāmītis. tā nu es vienmēr slepeni baidījos no grauzējiem (izņēmums bija divas mūsu pašu jūrascūkas).
šodien iepazinos tuvāk ar žurciņu. tuvāk kā paturēju rokās un viņa man uzleca opā, uzskrēja līdz kaklam un palīda zem matiem uz skausta. bija ļoti grūti nespiegt un neraustīties. satrūkos, bet jāatzīst, ka sajūta nebija nepatīkama. tikai tāda ļoti kutīga.
žurciņa bija mīlīga, ļoti amizanta, ar mazām rociņām čubina savu snīpīti, ļoti jocīgi kustina ūsas. maz gan dzīvo, bet jāpapēta tuvāk. kādreiz tātad man arī būs žurciņa

es neesmu nekāds grammarnazis. pati pietiekoši bieži kļūdos nezināšanas vai paviršības dēļ. bet tad, kad profesionāļi ar jomu saistītos svešvārdos o vietā raksta a utml. tas nav feispalms, tās ir iekšējas ciešanas, kas saistītas ar vēlmi gārgt, nesakarīgi vicināties un sist kaut ko pret sienu