beidzot esmu sasniegusi to stadiju, kad jauniem draudziņiem nepietiek vietas. un pilnīgu inventarizāciju nav iespējams izveikt. un vispār būtu lietderīgi uz kādu laiku pazust no interneta. gandrīz vai jādzēšas (varētu jau, tikai noteikti nociršļotos un beigās sanāktu uz-pavisam)

vislieliskāk ir tādos vakaros kā šis, kad ūdens silts (20 grādu!), saulei rietot var peldēt lēni un laiski, tikai degunu virs ūdens un iztēloties, ka esi liels, lempīgs, laimīgs nīlzirgs. un tad atnākt mājās (jo manas mājas ir šeit), žāvēt matus, dzert karstu tēju un ēst gardu šokolādi, kas godam nopelnīta nedaudz parunājoties par manu (pagaidām) vismīļāko tēmu. jābauda vakars, kad esmu harmonijā.
rīt noteikti būšu resna, neglīta un (šis ir vistraģiskākais) bezcerīgi stulba