vakar atklāju peldsezonu. galvā jau, protams, endorfīnu uguņošana. redzēs vai šodien man pietiks drosmes. ūdens gan tikai par vienu grādu vēsāks, ārā apmācies, bet kad padomāju par iegremdēšanos tajā līdz ausīm un straujiem vēzieniem, peldot kraulā, uzmetas tīkama zosāda. psiholoģiskie iestatījumi tādi, ka kļūšana par roni būtībā ir tikai apstākļu sakritības jautājums. varbūt šogad. varbūt ne. nav taču jāiespringst

laikam tomēr vēlēšanās nebalsošu. skopums žņaudz, kā es tādu naudu tikai par ierakstu pasē tērēšu, labāk sakrāšu matu krāsai vai iztērēšu pārtikā

slinkums un ļoti gribas ko garšīgu. diez kurš uzvarēs

tiešām jānoskatās "The Importance of Being Earnest" citādāk sajūta kā Super Mario, kad nekādi netiec uz nākošo līmeni, jo atkal un atkal jākrīt vienā un taja pašā bedrē

es reizēm sirgstu ar stulbumu. vilkt viņai nav ko (dura un čīkstule nelaimīgā) ir taču sākusies zeķu (!) sezona