vakar noskatījos The Reader. ļoti paķēra. neapraudājos gan, bet pie vainas varbūt ļoti ilgais pārtsraukums ar intelektuālo piepūli un skraidīšanu lai visu paspētu (tāpat nepaspēju). tagad jādomā par vainu, atbildību, atkarību, nejaušībam un likumsakarībām. un tad es ilgi (un mokoši) sapņoju par Quiet Storm. tikai atšķirība no pēdējās es The Reader skatīšos vēl

aizbraukt uz Alūksni un redzēt lāci

viss. give up, go sleep