mani sāk kaitināt cilvēki. katru gadu tā šausmīgā vaimanāšana par to, kā upe nāk pagalmā, upe applūdina ceļu, tad vēl saliek portālos vaimanu bildītes. it kā tas nebūtu normāli, ka upes pavasaros izkāpj no krastiem un ledus krāvumi nodara postu nevietā atstātām laivām un veciem šķūnīšiem, bet tā šausmināšanās ka pirms cik tur gadiem upe ienāca mājās, sabojāja mēbeles un remontu un tagad jādzīvo tā, kā viss palika...
briesmīgi jau, protams, ka tā gadās, tomēr materiālie zaudējumi, bet vai tad, kad cēla māju ar skatu uz upi (vai vēl ļaunāk palieņu pļavā) pašā krastā jo slinkums iet tālāk kāds vectēviem, kuri dzīvoja netālu un taču savām rokām māju bija cēluši vai upei prasīja vai viņa nepaņems paspēlēties vai nenāks raudzīties kāda goda istaba izskatās

aizmirsu jums pastāstīt iepriekšējās nakts sapnīti. pamodos viegli apjukusi.
tātad man mugurā bija smuka kleita (kūka vulgaris), un mēs ar draugiem - kaut kādu blondīni, Šonu un Kristianu no Nip Tuck gājām uz milzīgu izbijušu katedrāli tagadējo muzeju vai bibliotēku. izrādījās, ka es, kārtīga lesbiete būdama, precos ar to blondīnīti. svinībām bija ieplānots krāšņš šovs ar salsas dejotājām uz īpaša podesta, uguņošanu un kūku sievišķā kaunuma formā, kuras krāsu dēļ Vorhols nervozi pīpētu stūrītī. klīstot pa milzīgajām telpām nejauši uzdūrāmies sadomazo istabai, kurā filmēja lesbiešu porno. tad bija atsevišķs spārns svingeriem. ballīte ne pa jokam. kādā mirklī mēs ar Šonu palikām divatā un viņš man lika apzvērēt, ka es nevienam no pārējiem nestāstīšu par mūsu mazo 'incidentu', jo tas viņai salauzīs sirdi un kāzas tiks atceltas un vispār un Kristians visam pieliks punktu. bet es neesmu lesbiete es Šonam saku, es esmu heteroseksuāla (un šajā mirklī pār mani nāk traģiska apjausma par to, ka iedarbināto mašinēriju nekas nespēj apturēt, tā arī man viss mūžs būs jānodzīvo šajā stāvoklī). kāda nu heteroseksuāla viņš saka, tu taču jau gadiem esi kopā ar to blondīni. "Can't I be at least bisexual?" es bēdīgi prasu.
"Either this, either that. That's how the things are in this world" Šons saka "And we both know you're this"

kaut kad sen vairs neatceros kādā ceļā pie manis nonāca (jauns? mazlietots?) melnas ādas mētelītis garumā apmēram līdz ceļiem. pogas vienā rindā, ir klasiskie atloki. saprotu, ka nevalkāšu, bet ārā mest būtu neekoloģiski, diez vai kādam notirgošu, tā nu var pieteikties (tikai jāpatur prātā, ka atdošana var nebūt pārāk operatīva - uz Rīgu nebraukšu vēl vismaz nedēļu un stāv tas mazpilsētā). izmēru nepateikšu, varētu būt kāds L (?) katrā gadījuma man ar 99 uz gurniem un 98 uz krūtīm nedaudz par lielu. varētu būt nedaudz ievilcis cigarešu smārdu, jo stāv smēķētavā, bet to var izvēdināt. varbūt kāds grib? pretī var piesolīt ko garšīgu, izsole jau tāpat nesanāks, bet ja ļoti gribas un galīgs sēklis, atdošu par smaidu
priekšroka draugu lapai, bet tas nav izšķirošais

nobastoju nodarbību pie pasniedzēja-no-elles lai pagulētu, tā nu sēdu nabags visu laiku atkrēpodama un šķaudīdama. miegs nāk kā baisma, bet kur nu
nav taisnības pasaulē, dūrē tik spēks
šķih!

dažiem pie mums patīk. kaktuss 2 dienās izaudzis par pusncentimetru, vaskapuķe pēc palaistīšanas ar kafiju izlaidusi sānzaru (uz līdzšinējā laikam vairāk lapu nevarēja izspraukt) tikai cūkausis katru otro nedēļu piedraud ar ģībšanu un miršanu. bilance diezgan pozitīva - pavisam nobeidzies visa gada laikā viens nabaga cūkausis (jau bija tāds vārgulīgs, pie tam uz pieskatīšanu) un neglābjams falenopsis. visiem citiem patīk vai ir okei (kalanhojes aug kā trakas) un pat augšanas steriku un badanāvi pieteikušais otrs falenopsis joprojām turas. ja tā arī noturēšos visus četrus atlikošos gadus šajā istabiņā, pūrā būs vesels lērums treknu istabas augu