I feel so unsure
as I take your hand and lead you to the dance floor
as the music dies, something in your eyes
calls to mind the silver screen
and all its sad good-byes

I'm never gonna dance again
guilty feet have got no rhythm
though it's easy to pretend
I know you're not a fool

Should've known better than to cheat a friend
and waste the chance that I've been given
so I'm never gonna dance again
the way I danced with you

To the heart and mind, ignorance is kind
there's no comfort in the truth
pain is all you'll find

We could have been so good together
We could have lived this dance forever
But noone's gonna dance with me

man laikam kaut kas ar galvu nav kārtībā. es vienmēr cenšos izprast racionāli neizprotamo, lai saprastu kāpēc notiek šādas vai tādas lietas, kas ir iemesli, kāds ir izskaidrojums. patiesībā tas ir vienkāršs vienādojums. vai nu mīl vai nemīl. un ja nemīl, tad nav jāurķējas un jārakņājas un jāmeklē vaina sevī. vismaz tā es sev šobrīd saku, pie sevis skaitot ko uzmundrinošu Vairas 'mēs esam diženi, mēs esam vareni' runas stilā. nav jau tik traki, patiesībā ir labi. turpinu skrupulozi vest grāmatvedību un likt tikai plus punktus (nu tur eksterjers, kulinārās prasmes, intelekts, humora izjūta, sirsnība, dāsnums etc.) tātad spriedums ir nepārsūdzams - visi duraki. sievišķīgais arhetips un ideālais standarta komplekts vien nenodrošina izdošanos mĪlas dzīvē

nākošreiz, kad būšu riktīgi izkaitināta vai intelektuāli pārgurusi centīšos atcerēties, ka fizisku darbu svaigā gaisā (nu tur malkas skaldīšanu, mēslu mēšanu* etc.) mierīgi var aizstāt ar peldēšanu delfīniņā. knapi varēju no baseina izkāpt un es centos sevi pasaudzēt. pie kārtīgas izdzīšanas līdzcietīgiem līdzpilsoņiem būtu mani aiz bizes jāvelk laukā. tagad visi muskuļi šķiet smagi, lieli un lietderīgi. rīt gan jau vaimanāšu, ka krēsli par cietu, kāpnes par garu un gulta pārāk zemu, lai varētu izvelties un ripināties

*kāds var, lūdzu, izlocīt šo vārdu, es regulāri nevaru saprast pareizi uzrakstīt

Putins man nekad nav īpaši paticis. Krievijā mani šausmināja tā sajūsmināšanās (takoi mužšina! uhhh! mužskoi! stroinij! krasivij!) par viņa personu /man gan vienreiz arī bija erotiskais sapnis ar viņa piedalīšanos, bet tas neskaitās, jo viņš man tāds viens no daudziem. pat prezidentiem/, bet šodienas bildītēs viņa sejas izteiksme ir piemīlīga. pilnīgi spēju iztēloties kā viņš kaut kad aizbrauc medībās ar saviem dienesta biedriem, vakarā pie kamīna iemet šņabīti un sajūsmas saucieniem skanot pārstāsta šo notikumu. līdz tam gan skuķiem krūtis būs kā melones (ja ne arbūzi). gan jau sen ta nav bijis, ka virsū lec vesels bars pliku skuķu

gaidu ceturtdienu kvēlāk kā jehovieši Pastardienu. ļoti gribas kaut nedaudz izrauties no rutīnas un pastāvīgā psiholoģiskā saspringuma. tad būs uzrāviens sliežu košanai. tagad tikai matus vien varu skaldīt, cits nekas nesanāk

tikko man ausī nosprakšķēja austiņas. labi, protams, ka trieciens nebija pārāk stiprs (laikam labi, ka ausis sausas), bet šīs netaisnības dēļ aiz sašutuma apraudājos. nobijos. sāpēja taču. varētu jau teikt, ka esmu apvainojusies, bet tas ir pārāk blāvs apzīmējums. toties esmu tik noskaitusies, ka lielu daļu sitīgo drēbju ņemšu un nahrenizēšu. nahui tie pidiņi mani tik traki klapē, varbūt kaut drusciņ vieglāk kļūs

zirkai bija ieraksts par pinceti, kas regulāri slēpjas un ļaunīgi ķiķina par Brežņeva uzacīm. izlasīju, nosmaidīju (man ļoti patika šis izteikums). un tagad mana pincete izstrādā to pašu triku. nav gan šobrīd tik traki kā Brežņevam un tomēr. un tomēr

uoiuoiuoi* jeb tie uzdevumi (sasodīts!) paši no sevis nerēķināsies, zinības no nekā pašas galvā neradīsies, nāksies ka mest saldo prokrastināciju pie malas

*lasīt tādā intonācijā, kā multenītē "Au Bout du Monde"
http://www.youtube.com/watch?v=jsoKbk6GXQc

bija tomēr man kāda sajēga tai paurī, ja reiz negāju uz grāmatvežiem vai finansēm. to, ko es šodien darīju ar skaitļiem un cipariem varētu apzīmēt dažādos vulgāros seksuālos terminos. sajūta tāda, kā malku būtu skaldījusi. ar galvu. ēst arī gribas. jāuzsilda zupiņa. no resnības nav jābaidās, tā jau laipni smaida no internetos saliktām svešu ļaužu bildītēm. sākumā apsmējos, tad tā kā sarūgtinājos - tematiskā ballīte, visi jautri saģērbusies kā pajoliņi un nu tēlo, ka baigie sportsmeņi un kā tāda saulīte savā tirkīzzilajā triko rēgojos es ar krietnu grūtnieces punci. reizēm es vēl brīnos par, to, ka mani tomēr dažreiz dziļi satirec tĀDA sejas zaudēšana
pffft