pilsētā panika, panika, panika, pilsētā panika. jeb es vairs nesaprotu, ko ķert, ko grābt lai rītā būtu un sanāktu. laikam vienkārši jāieiet dušā, jāizpēta zīmējumi un jāuztaisa trūkstošie un jāčeļas no rīta. tikai es no rīta knapi piecelšos. ja vien varēšu pagulēt

tajā ierakstā par džeza dziedāšanu aizmirsu piebilst, ka repertuārā noteikti iekļautu Quand tu dors. jo tā ir perfekta dziesma, lieliska ilustrācija - smeldzīga, jutīga, skaudra. ar kaislību, greizsirdību un smaidu, kas visas neirozes izgaisina

uzskates materiāls šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=3uSaCRrofm4

galu galā kredīts nav nekas apkaunojošs. tā es mēģinu sevi mierināt. garīgā veselība tomēr svarīgāka

es nezinu, no kuriem senčiem nāk tās apbrīnojamās kapacitātes, bet liels paldies viņiem.

jo tālāk, jo krāšņāk. šonakt tajās nedaudzajās miega stundās atkal precējos. un precos es bieži, sižeti viens par otru teiksmaināki, labāk nemaz nesākšu. šoreiz parādījās jauni elementi. čalis (dzīvē tādu, protams, nepazīstu) piedāvāja precējies, jo griboties regulāru seksu. ceremoniju neatceros, bet notika tā Bauskā pie pontontiltiņa (!), viesi bija vasarai neatbilstoši saģērbušies kā nu kurais, jo kāzas bija tematiskās - ar maskarādes elementiem. tad nu bija i bītņiki, i hipiji, i Arlekīni, Malvīnes, pasaku tēli un baleta masu skatu darbinieki. viena no galvenajām atrakcijām bija mētāšanās ar tortēm un picām, tad mums bija jābrauc ceļojumā ar autobusu. šķiet, uz Austrāliju. tā kā visi pārējie bija pensionāri un snauda, jaunizceptais vīriņš ierosināja pamīlēties ejā starp sēdekļiem uz kāpnēm. un tad onkulītis milzīgās brillēs blenza uz mums kā uz trakiem kukaiņiem un es pamodos jo zvanīja modinātājs

āāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāā! gribu uz Annency (Anensi), kas ir neliela pilsētiņa netālu no Ženēvas. nav bieži tā, ka ieraugi bildes un esi beigts un pagalam. bet tagad ir un man vajag tur tikt. vēlams uzreiz pēc trīskāršas papēdīšu piesišanas

visu laiku staigāju kasīdamās. samierinājos jo sesija, tāpat galvas āda pilna stresā nokasītām krevelēm, uz sejas sāk izsisties stress un neveselīgā ēšana, pēkšņais aukstums saasinājis dermatītu, bet vēl arī alerģija no veļas pulvera (ar kuru turklāt izmazgātas visas kojās esošās drēbes, dvieļus ieskaitot) ir par daudz. I'm done. tiklīdz varēšu atpūsties un izgulēties ēdienkarti un dzīvesveidu izrevidēšu. visu lieko un kaitīgo nafig ārā. cik var ciest un ņergāties