viena no mānīgākajām ilūzijām, kas līdz ar bērnību nepāriet ir tā, ka pieaugot var darīt visu ko grib. teorētiski jau var (ja esi Paulu Koelju). praktiski bieži vien tā iestrēdz starp visiem ne- jā- un finansiālajiem vai laika trūkuma nosacījumiem ka aizmirsti, ka tev ir kādas vēlmes ārpus vispārējajām nepieciešamībām

kamēr jūs citur salstat, man šeit pilnīga komforta zona, cerams tik ātri nepāries, jo staigāju es basām kājām, šortos un sievu sitēju krekliņā ar mežģīnēm

to, ka ziema sākusies pa īstam secinu pēc tā, ka ārā izejot salst augšējie priekšzobi un smaganas. ta ir, ja ļoti plāna augšlūpa

vakar noskatījāmies Bandidas. Selma Haijeka un Penelope Krūza un Andalūziešu zirgi - ka gan man var nepatikt, pat ja sižets viduvējs
ļoti gribas noskatīties vēl kādu vesternu. žēl, ka nav brīv