ir tādas filmas, kuru sākuma kadri rada skudriņas, jo tu jau zini, ka tev patiks un kāju pirksti savelkas priekšlaicīgās gaidās. un tad nāk pati filma, kad tu aizmirsti par sevi, pilnībā iedziļinoties stāstā, izbaudot procesu un ne tikai.
intouchables ir tāda filma, turklāt pilna politnekoretkiem un ļoti smieklīgiem jokiem vecajā labajā nav kājiņu-nav cepumiņu stilā

viņiem tomēr ir izdevies ne vien futbola vārtiem augšā pa vidu piemetināt basketbola grozu (!), bet arī to ietaisi izstādīt ikurāt tajās vietās, kur jāstāv futbola vārtiem - abos zālāja galos. kā tur varēs spēlēt basīti man nav skaidrs. vārtsargam arī nāksies skraidīt dubultā, jo vārtu tīkliem naudiņas laikam pietrūcis
labi domātais laukums ir diezgan izdevies, ja ņem vērā organizatoru pieredzi sporta spēlēs

rīt atkal agri jāceļas. mierina doma, ka nevajadzēs visu ceļu klausīties dziesmiņas "Vsjo načinalos veri gud, veri gud, vso zavershilos veri bad, veri bad" stilā