Stiprinies - netici -
pasaule nekliegs
tev līdzi aiz sāpēm,
un Visums
turpinās būt mūžīgs
par spīti dažām,
tev būtiskām nāvēm.
Stiprinies - netici -
bezgalība tomēr nepieder tev,
kaut tu piederi bezgalībai,
un ta dzīvā, plaukstošā puķe
uz dreboša kāta
ir nejaušība,
tika nejaušība
un vienīgā realitāte


inguna jansone

man patīk lasīt dzeju. vēl vairāk - man ļoti patīk lasīt labu dzeju. citreiz lasi un vēders čokura raujas aiz sajūsmas, tu vari kvīkstēt, cik skaisti kāds to ir pateicis. retāk tik dziļi aizķer, ka drusku jāparaud. ingunas jansones injan lasot asaras bira kā pupas

kamēr dakterīte ar dūcošiem verķiem tīrīja man zobus, es sēdēju un prātoju, ka zobārsta vai, piemēram, ginekologa kabinets ir ļoti nejauka vieta, kur iet bojā zemestrīcē, cunami vai kalnu nogruvumā

šķiet kaut kas fundamentāls mainās uz citu pusi - nedēļas laikā kādus divus rītus esmu pamodusies priecīga. tas ir kas neierasts, jo par maija saulīti es kļūstu pēc kafijas un kārtīgām brokastīm. līdz tam labākajā gadījumā ir pilnīgi samiegojies radījums, kas atdauza kājas pret priekšmetiem un nevar parunāt, tāds melnbaltā žanra klasiskais variants. sliktākajā (un biežākajā) variantā esmu īgņa, kas drūmi glūn caur pieri un draudīgi skatās uz tiem, kas pamodinājuši
māmiķītis teica, ka tas jau no sendienām, kā atnesa trešajā dienā pēc dzemdībām tā pamodusies pavēru vienu niknu aci
kāds tur brīnums, ka kaķīši no rītiem baidās mani modināt