šorīt man nav, ko piebilst - draugu lenta paslinka, laiks apmācies, ēst gribas. es taču saku - viss kā parasti

par akadēmisko (atcerējos ko piebilstamu)

es ļoti nevaru sagaidīt nākošo gadu. I semestris būs nenormāli čakarīgs, es bieži gaudīšos, bet otrajā, bet otrajā - imunoloģija (!) un fizioloģija (!)!
iespējams, ka otrajā gaudīšos vēl trakāk, jo tur ne vien jāiemācās un jāizport, bet vēl arī ķīmija jārubī, bet pagaidām par to domājot man gribas aiz priekiem lēkāt uz vienas kājas. kvī

http://www.youtube.com/watch?v=b_oNylzsY7I&feature=youtube_gdata_player

ak, jā, tātad esmu noskatījusies P.S. I love you, Take the Lead, The Last Song, The Time travellers Wife, Never Let Me Go, pusi no Remember Me un The Pianist un vēl šo to
paredzu, ka vēl kādas divas nedēļas tīksmīgi gremdēšos Holivudas mūsdienu meinstrīmā un tad beidzot ķeršos pie lietas pa nopietno - mani gaida daži seriāli un vai nu franču jaunais vilnis, Almodovars (iekrāta krietna čupiņa), vai Holivudas ziedu laiku komēdijas
ja hapī šainī pīpl mani būs pagalam nogurdinājuši, varbūt beidzot saņemšos paskatīties kaut ko no Trīra

un vēl es šodien nopirku kaklarotu un rokassprādzi (bizi, kas pīta no pērlītēm, tādu lielu un smagu un skaistu) un pilnīgi trakus hipiju auskarus ar puķītēm zilā, oranžā, lillā, sarkanā, dzeltenā, baltā un rozā krāsā

cigaretes pērkot pavaicāja apliecību (nevar saprast, cik jums gadu), atpakaļceļā pretimnācējs (čalītis ap 16) piemiedza ar aci