darba vairāk kā saprašanas, miegs iekrājies neizgulēts, bet ko es daru?! tieši tā, skatos tādas muļķīgas filmas kā She's the man. patika, rotams, ka futbola un smuko puisīšu dēļ. un vēl es domāju, ka lielisks vīrs bija tas Šekspīrs, ne velti viņam par godu jau gadsimtiem cep augšā dažādu žanru labākus un sliktākus pakaļdarinājumus

apsveicu dzimšandienā izbijušu pasniedzēju. viņš ir tik jauks, tik šarmants, tik patīkams, ka sāku domāt par vasaras romāna uzsākšanu ar francūzi. tikai divas ķibeles: a)kur tādu francūzi dabūt, ja tādi reti sastopami, turklāt parasti īsiņi; b)kā nokillot valodas barjeru, jo bez pus pudeles vīna tā arī nevaru saņemties paparlēt, ja tas nav eksāmens vai tie nav ne-sprancūži ar ko jārunā, kā ar iedzimto, tā nonākam smaidi-māj-un-smuki-izskaties situācijā

no visiem ansambļiem, ko esmu dzirdējusi Modern Talking man šķiet pilnīgi lieks. protams, pasaules mūzikas vēsture varētu iztikt bez daudz kā, bet doma, ka šo aģentiem katru mēnesi maciņā ieripo kapeikas par skanēšanu radio liek atcerēties:
uz zemes nav taisnības/ dūrei tik spēks