apsveicu dzimšandienā izbijušu pasniedzēju. viņš ir tik jauks, tik šarmants, tik patīkams, ka sāku domāt par vasaras romāna uzsākšanu ar francūzi. tikai divas ķibeles: a)kur tādu francūzi dabūt, ja tādi reti sastopami, turklāt parasti īsiņi; b)kā nokillot valodas barjeru, jo bez pus pudeles vīna tā arī nevaru saņemties paparlēt, ja tas nav eksāmens vai tie nav ne-sprancūži ar ko jārunā, kā ar iedzimto, tā nonākam smaidi-māj-un-smuki-izskaties situācijā