varbūt jau esat pamanījuši, ka man dažreiz humora izjūta pieklibo. dažreiz it kā ir smieklīgi, bet rodas sajūta, ka joks kaut kā piegāna dvēseli.
man laikam jāmaina uztvere atpakaļ uz pozitīvismiņu un optimismiņu, es zinu, jā.
bet ja pa nopietno - vai šis ir smieklīgi/asprātīgi:
http://klab.lv/community/pa_leeto/807318.html ?

varētu jau uzvtert personiski, bet neesmu vispār tik svarīga vai pamanāma lai par mani ņirgātos, visas savas šaizes cenšos likt aiz atslēgas un galu galā - nebūsim paranoiski, kāda vispār kādam gar mani daļa. nez vai kāds pārvācas uz jaunu cibu speciāli tādēļ lai publiskās komūnās darītu pāri nabaga mazajai apbižotajai renātei

kad paklausās Džoniju Kešu kļūst vieglāk. viņš ir kolosāls dziedātājs, mani tas tembrs apbur un savaņģo, man patīk piesmakuši basi (kā jau vairumam sieviešu) turklāt viņam ir gājis smagi un grūti, bet kā viņš dzied!

dziedošo zirgu cienītājiem noteikti patiks
http://happynew2010year.ru/

Ja ir laiks, ievērtējiet šo klipiņu. pār mani nupat nāca atskārsme un es sapratu, kuru cilvēku man atgādina vokālists. Vizuāli ļoti ļoti līdzīgs, tikai grūti iedomāties viņu tādā ampluā ar daudz maz paškritisku attieksmi pret sevi.
bet tā kā ir svētki, nebūsim riebīgi, vairāk par iniciāļiem neatklāism, labi?!
uzvarētājam būs virtuāls cepums.
video šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=BlN6gXqZKbM&feature=related

tikai neizpūst no mušas ziloni. viņš vienmēr var izrādīties gejs.
ha! ar gejiem man darīšana nekad nav bijusi. ar lesbietēm (ar s vai z?) gan. paldies, pateicos, es esmu zilā

katram par sevi ir kādi priekšstati, vai ne. a ja tos priekšstatus attēlotu pasakā, kura pasaka jums šķiet sev atbilstošākā?
es, piemēram varētu būt ganiņš no Sakses pasakas par cūkausīti, kas lec akacī pakaļ tur iekritušam sivētniņam, noslīkst un tik vien aiz sevis atstāj kā dūrītē sažņaugtu cūkas austiņu. tas bija pirmais, kas man par sevi ienāca prātā. kad būšu veca un vieda varbūt varēšu identificēties ar veco vella māti, kas savam nogurušajam dēlam izprasa jautājumus cūkgana (vai tas bija trešais tēva dēls?) labā un izrauj trīs zelta matus
kā ir ar jums?

visi taču zin to teicienu - ezītis lepns putns - neiespersi - nelidos.
tad nu lūk - es esmu tieši tāds ezītis

vispār būs jāuztaisa tematiskais blogs par zvēriem. citādāk jūs vēl mani atdraugosiet.

ir žurnāļi, ko es nekad nepiedraugošu vienkārši tādēļ, ka man pārāk patīk ieklīst tajos un lasīt blāķiem vien, blāķiem vien, mēģinot iztēloties vaibstus un izteiksmes un intonācijas, tāda knapināšanās draugu lapā ar dažiem ierakstiem dienā nav tas. ne ne. lai cik arī interesanti nebūtu. turklāt ļaut lasīt friends-only ierakstsu ir drusciņ tā kā izģērbties publiski. un es nevaru tā uzreiz uzticēties tādā mērā. kaut arī aiz atslēgām tāpat nav nekā pārāk interesanta - tikai eksistenciāli kunksti un vaidi un ciešanas

vēl es šovakar gribu aiziet uz dievkalpojumu. šie ir pirmie svētki pilnīgi atsevišķi un vienai un man vienkārši gribas to sajūtu kā bērnībā, kad vakarā pa tumsu iet uz baznīcu, tur ir silti un gaiši un skaisti dzied svētku korāļus. bet vienai kaut kā negribas iet, vēl jāiet pēc kaķa un uz katerdrāli es nepaspēšu jo tas ir pēc mazāk nekā stundas, bet pusnakts dievkalpojumi ir kaut kādās nezināmās baznīcās. kaut gan varētu arī iet uz Magdalēnas baznīcu jo tur sveču gaismā, bet tur angliski. vēl pusnakts mise ir Alberta baznīcā (lai kur ari tas būtu) un Sāpju Dievmātē (tikai tur laikam poliski)
mokos neizlēmībā

kaķis ir mājās un apkaklē. ja vien nenožņaugsies, vismaz neizraus šuves
šitajā padarīšanā nervu šūnas iet bojā bariem vien, bariem vien
bet būs jau labi. ir taču svētki