katram par sevi ir kādi priekšstati, vai ne. a ja tos priekšstatus attēlotu pasakā, kura pasaka jums šķiet sev atbilstošākā?
es, piemēram varētu būt ganiņš no Sakses pasakas par cūkausīti, kas lec akacī pakaļ tur iekritušam sivētniņam, noslīkst un tik vien aiz sevis atstāj kā dūrītē sažņaugtu cūkas austiņu. tas bija pirmais, kas man par sevi ienāca prātā. kad būšu veca un vieda varbūt varēšu identificēties ar veco vella māti, kas savam nogurušajam dēlam izprasa jautājumus cūkgana (vai tas bija trešais tēva dēls?) labā un izrauj trīs zelta matus
kā ir ar jums?