man šķiet, ka es esmu sapisusies meistarībā, ja tā godīgi

okei, es esmu sapisusies meistarībā un nespēju pat tik elementāru lietu kā notīrīt brūci un apsmidzināt ar dezinficējošu šķīdumu, bet man ir niķītis, un maziņa temperatūra, es nejēdzu tai sūda vestītei piešūt cilpiņas, viss ir slikti un man gribas raudāt. un dikti gribas, lai mani pažēlo, bet to labāk nevajag darīt - žēloties nav konstruktīvi
bet tas, ka es netieku galā ar Irmu ir kaut kā aizvainojoši. ja man nāksies saukt Diānu vai stiept uz klīniku katru reizi, kad jāpotē es tiešām nojūgšos. nemaz nerunājot par brūču tīrīšanu

man laikam arī vajag pašai savu prāta dakteri, citādāk es ne viena ar savu dzīvi, bet arī emocijām netieku galā.

Izrādās, ka ar trīs sludinājumu palīdzību var mājas atrast 24 stundu laikā. Man noderētu vēl viens šāds brīnums