šodien kaut kā bēdīgi par spīti galvassāpēm, kaķiem, krietnajām ēdienreizēm, krēmbrulē desertiem, krēslas pēdējai daļai un skaistajai radiohead mūzikai
šodien kaut kā bēdīgi par spīti galvassāpēm, kaķiem, krietnajām ēdienreizēm, krēmbrulē desertiem, krēslas pēdējai daļai un skaistajai radiohead mūzikai
par absolūto dzirdi kaitinošāka parādība ģitārspēles apguves laikā var būt tikai niezoša un plīstoša roku āda
patiesībā kopdzīve ar kaķiem var būt tīri jauka (ja neskaita to nemitīgo mājāža būšanu), turklāt nekādi nesanāk justies vientuļam. vienatnes gan trūkst. tiklīdz piesēdi, tā kādam jākasa aiz auss, labi izgulēties arī ir pagrūti (ja divi kaķi guļ starp kājām un viens vai nu uz vēdera vai kakla), bet vispār viss ir tīri ok
klasika - kaķis ieraudzīja sevi spogulī, tagad skraida no virtuves uz istabu, uzliek ķepas uz ķebļa, skatās atspulgā, nikni tirina asti, sabīstās, palien zem izlietnes, saņemas, atkal nobīstas no vienacainā monstra un es cenšos ķiķināt klusi, lai ilgāks prieks