viss. esmu pārgurusi, man beidzot nāk miegs (un ne no pašiedvesmas vai homeopātijas) un es eju gulēt

sīkais vuārists neļauj lielajam nabagam mierīgi pasēdēt kastē
bet renāte tik sēž un smīn ūsās
redzēs, ko šie darīs, kad sāksies mājas tīrīšana..
ha!

klausos skaistu mūziku, kas pārsteidzošā kārtā atbrīojusies no jebkāda veida asociācijām ar vīriešiem, emocionālajiem stēvokļiem vai seksu un jūtu, ka varu atviegloti uzelpot

šodien mazos apakšīrniekus iepazīstināju ar daļu ģimenes. viss būs labi. vakar šķita, ka sīkais frankenšteins savaldzināja c3po

man laikam ir iestājusos totāla "Little did she know" dzīves fāze

ir ļoti daudzas fiškas, kuras es īsti nesaprotu. bet mani tas neuztrauc, jo lielāko daļu, ja tā godīgi - negribu saprast

darīju to, ko jau sen vajadzēja - pasitu savu labo sirdi azotē un gāju ieskrieties. it made me feel much better

pa ceļam saliedēju dzidža vējjaku (lai atdotu laikam būs japagaida līdz pēc maratona), satiku jauku krieviņu "vjsa namokšaja" viņš teica, bet es no savu izmirkušo skropstu apakšas uzmetu viņam tuvredzīgu un mīklainu skatienu, uzsmaidīju un aizcilpoju tālāk
/svinīgais uzsaukums/
tādēļ draugi! ņemiet savas labās (lauztās) sirdis azotē un ejiet ka nu ieskrieties!

šovakara lieliskajai noskaņai piederētos rāmas sarunas sveču gaismā, iekurta krāsns, biezpiena deserts (kūka, plātsmaize, pudiņš vai krēms), tēja vai vīns vai alus ar čipšiem, un kāda laba filma
bet - no martini, no party

and every night she kisses someone new, never you
man šķiet, ka mazliet paskūpstīties ar ko pagadās būtu baigi lietderīgi, tikai mēs vairs neesam tai vecumā, kad var tikai skūpstīties, kad vēlme tikai mazliet paskūpstīties ir piedodama
ak zaudētā agrīnās jaunības romantika - kur tu esi??!